marginalis

See also: marginális

Latin

Etymology

From margō, marginis (“margin”) +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [mar.ɡɪˈnaː.lɪs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [mar.d͡ʒiˈnaː.lis]

Adjective

marginālis (neuter margināle); third-declension two-termination adjective

1. marginal

Declension

Third-declension two-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	marginālis	margināle		marginālēs	marginālia
genitive	marginālis			marginālium
dative	marginālī			marginālibus
accusative	marginālem	margināle		marginālīs marginālēs	marginālia
ablative	marginālī			marginālibus
vocative	marginālis	margināle		marginālēs	marginālia

References

• “marginalis”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• marginalis in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)), Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016