meriturus

Latin

Etymology

Future active participle of mereō.

Participle

meritūrus (feminine meritūra, neuter meritūrum); first/second-declension participle

1. about to earn

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	meritūrus	meritūra	meritūrum		meritūrī	meritūrae	meritūra
genitive	meritūrī	meritūrae	meritūrī		meritūrōrum	meritūrārum	meritūrōrum
dative	meritūrō	meritūrae	meritūrō		meritūrīs
accusative	meritūrum	meritūram	meritūrum		meritūrōs	meritūrās	meritūra
ablative	meritūrō	meritūrā	meritūrō		meritūrīs
vocative	meritūre	meritūra	meritūrum		meritūrī	meritūrae	meritūra