metropolitanus

Latin

Etymology

Derived from metropolis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [meː.trɔ.pɔ.liːˈtaː.nʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [me.t̪ro.po.liˈt̪aː.nus]

Adjective

mētropolītānus (feminine mētropolītāna, neuter mētropolītānum); first/second-declension adjective

1. metropolitan

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	mētropolītānus	mētropolītāna	mētropolītānum		mētropolītānī	mētropolītānae	mētropolītāna
genitive	mētropolītānī	mētropolītānae	mētropolītānī		mētropolītānōrum	mētropolītānārum	mētropolītānōrum
dative	mētropolītānō	mētropolītānae	mētropolītānō		mētropolītānīs
accusative	mētropolītānum	mētropolītānam	mētropolītānum		mētropolītānōs	mētropolītānās	mētropolītāna
ablative	mētropolītānō	mētropolītānā	mētropolītānō		mētropolītānīs
vocative	mētropolītāne	mētropolītāna	mētropolītānum		mētropolītānī	mētropolītānae	mētropolītāna

Descendants

Descendants

• → Catalan: metropolità (learned)
• → English: metropolitan
• → Esperanto: metropolito
• → French: métropolitain (learned)
• → Galician: metropolitano (learned)
• → Italian: metropolitano (learned)
• → Ladino: metropolitan (learned)
• → Occitan: metropolitan (learned)
• → Portuguese: metropolitano (learned)
• → Romanian: metropolitan (learned)
• → Spanish: metropolitano (learned)

References

• “metropolitanus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• "metropolitanus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• “metropolitanus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.