minatorius

Latin

Etymology

From minor (“threaten”) +‎ -tōrius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [mɪ.naːˈtoː.ri.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [mi.naˈtɔː.ri.us]

Adjective

minātōrius (feminine minātōria, neuter minātōrium); first/second-declension adjective

1. threatening

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	minātōrius	minātōria	minātōrium		minātōriī	minātōriae	minātōria
genitive	minātōriī	minātōriae	minātōriī		minātōriōrum	minātōriārum	minātōriōrum
dative	minātōriō	minātōriae	minātōriō		minātōriīs
accusative	minātōrium	minātōriam	minātōrium		minātōriōs	minātōriās	minātōria
ablative	minātōriō	minātōriā	minātōriō		minātōriīs
vocative	minātōrie	minātōria	minātōrium		minātōriī	minātōriae	minātōria

Related terms

• minor

Descendants

• English: minatory

References

• “minatorius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• "minatorius", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• “minatorius”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• minatorius in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)), Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016