murarius

Latin

Etymology

From mūrus (“wall”) +‎ -ārius (agent noun suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [muːˈraː.ri.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [muˈraː.ri.us]

Noun

mūrārius m (genitive mūrāriī or mūrārī); second declension

1. A bricklayer.
2. A mason

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	mūrārius	mūrāria	mūrārium		mūrāriī	mūrāriae	mūrāria
genitive	mūrāriī	mūrāriae	mūrāriī		mūrāriōrum	mūrāriārum	mūrāriōrum
dative	mūrāriō	mūrāriae	mūrāriō		mūrāriīs
accusative	mūrārium	mūrāriam	mūrārium		mūrāriōs	mūrāriās	mūrāria
ablative	mūrāriō	mūrāriā	mūrāriō		mūrāriīs
vocative	mūrārie	mūrāria	mūrārium		mūrāriī	mūrāriae	mūrāria