notiturus

Latin

Etymology

Future active participle of nōteō.

Participle

nōtitūrus (feminine nōtitūra, neuter nōtitūrum); first/second-declension participle

1. about to notify

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	nōtitūrus	nōtitūra	nōtitūrum		nōtitūrī	nōtitūrae	nōtitūra
genitive	nōtitūrī	nōtitūrae	nōtitūrī		nōtitūrōrum	nōtitūrārum	nōtitūrōrum
dative	nōtitūrō	nōtitūrae	nōtitūrō		nōtitūrīs
accusative	nōtitūrum	nōtitūram	nōtitūrum		nōtitūrōs	nōtitūrās	nōtitūra
ablative	nōtitūrō	nōtitūrā	nōtitūrō		nōtitūrīs
vocative	nōtitūre	nōtitūra	nōtitūrum		nōtitūrī	nōtitūrae	nōtitūra