obfuturus

Latin

Etymology

Future active participle of obsum.

Participle

obfutūrus (feminine obfutūra, neuter obfutūrum); first/second-declension participle

1. about to harm

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	obfutūrus	obfutūra	obfutūrum		obfutūrī	obfutūrae	obfutūra
genitive	obfutūrī	obfutūrae	obfutūrī		obfutūrōrum	obfutūrārum	obfutūrōrum
dative	obfutūrō	obfutūrae	obfutūrō		obfutūrīs
accusative	obfutūrum	obfutūram	obfutūrum		obfutūrōs	obfutūrās	obfutūra
ablative	obfutūrō	obfutūrā	obfutūrō		obfutūrīs
vocative	obfutūre	obfutūra	obfutūrum		obfutūrī	obfutūrae	obfutūra