obiturus

Latin

Etymology

Future active participle of obeō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɔ.bɪˈtuː.rʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [o.biˈtuː.rus]

Participle

obitūrus (feminine obitūra, neuter obitūrum); first/second-declension participle

1. Soon to die

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	obitūrus	obitūra	obitūrum		obitūrī	obitūrae	obitūra
genitive	obitūrī	obitūrae	obitūrī		obitūrōrum	obitūrārum	obitūrōrum
dative	obitūrō	obitūrae	obitūrō		obitūrīs
accusative	obitūrum	obitūram	obitūrum		obitūrōs	obitūrās	obitūra
ablative	obitūrō	obitūrā	obitūrō		obitūrīs
vocative	obitūre	obitūra	obitūrum		obitūrī	obitūrae	obitūra