opperiturus

Latin

Etymology

Future active participle of opperior.

Participle

opperītūrus (feminine opperītūra, neuter opperītūrum); first/second-declension participle

1. about to await

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	opperītūrus	opperītūra	opperītūrum		opperītūrī	opperītūrae	opperītūra
genitive	opperītūrī	opperītūrae	opperītūrī		opperītūrōrum	opperītūrārum	opperītūrōrum
dative	opperītūrō	opperītūrae	opperītūrō		opperītūrīs
accusative	opperītūrum	opperītūram	opperītūrum		opperītūrōs	opperītūrās	opperītūra
ablative	opperītūrō	opperītūrā	opperītūrō		opperītūrīs
vocative	opperītūre	opperītūra	opperītūrum		opperītūrī	opperītūrae	opperītūra