persectatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of persector.

Participle

persectātus (feminine persectāta, neuter persectātum); first/second-declension participle

1. having pursued

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	persectātus	persectāta	persectātum		persectātī	persectātae	persectāta
genitive	persectātī	persectātae	persectātī		persectātōrum	persectātārum	persectātōrum
dative	persectātō	persectātae	persectātō		persectātīs
accusative	persectātum	persectātam	persectātum		persectātōs	persectātās	persectāta
ablative	persectātō	persectātā	persectātō		persectātīs
vocative	persectāte	persectāta	persectātum		persectātī	persectātae	persectāta