procreatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of prōcreō.

Participle

prōcreātus (feminine prōcreāta, neuter prōcreātum); first/second-declension participle

1. begotten

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	prōcreātus	prōcreāta	prōcreātum		prōcreātī	prōcreātae	prōcreāta
genitive	prōcreātī	prōcreātae	prōcreātī		prōcreātōrum	prōcreātārum	prōcreātōrum
dative	prōcreātō	prōcreātae	prōcreātō		prōcreātīs
accusative	prōcreātum	prōcreātam	prōcreātum		prōcreātōs	prōcreātās	prōcreāta
ablative	prōcreātō	prōcreātā	prōcreātō		prōcreātīs
vocative	prōcreāte	prōcreāta	prōcreātum		prōcreātī	prōcreātae	prōcreāta