prophetalis

Latin

Etymology

From prophēta (“prophet”) +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [prɔ.pʰeːˈtaː.lɪs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [pro.feˈtaː.lis]

Adjective

prophētālis (neuter prophētāle); third-declension two-termination adjective

1. prophetic, prophetical

Declension

Third-declension two-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	prophētālis	prophētāle		prophētālēs	prophētālia
genitive	prophētālis			prophētālium
dative	prophētālī			prophētālibus
accusative	prophētālem	prophētāle		prophētālīs prophētālēs	prophētālia
ablative	prophētālī			prophētālibus
vocative	prophētālis	prophētāle		prophētālēs	prophētālia

Related terms

• prophēta
• prophētātiō
• prophētissa
• prophētīzō
• prophētō

References

• “prophetalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• "prophetalis", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• “prophetalis”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• prophetalis in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)), Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016