punkts

See also: Punkts

Icelandic

Noun

punkts

1. indefinite genitive singular of punktur

Latvian

Noun

punkts m (1st declension)

1. stop/full stop, period (punctuation mark)
2. (typography) bullet
3. point

Declension

Declension of punkts (1st)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	punkts	punkti
genitive	punkta	punktu
dative	punktam	punktiem
accusative	punktu	punktus
instrumental	punktu	punktiem
locative	punktā	punktos
vocative	punkt	punkti

Derived terms

• daudzpunkte (“ellipsis”)
• divpunkte (“double dot”)
• divpunkts (“colon”)
• punktains (“spotted”)
• punktēt (“dot, point”, verb)
• punktiņš (diminutive)
• punktmatrica (“dot matrix”)
• punktots (“dotted”)

See also

• interpunkcija
• pieturzīme

Punctuation marks (pieturzīmes):

• apostrofs ’ '
• daudzpunkte …
• defise ‐
• domuzīme —
• iekavas ( ) [ ] { }
• izsaukuma zīme ?
• jautājuma zīme !
• kols :
• komats ,
• pēdiņas “ ” « » „ “
• punkts .
• pusiekava )
• semikols ;
• slīpsvītra /
• vienpēdiņas ‘ ’
• zvaigznīte *

Swedish

Noun

punkts

1. indefinite genitive singular of punkt