redimiturus

Latin

Etymology

Future active participle of redimiō.

Participle

redimītūrus (feminine redimītūra, neuter redimītūrum); first/second-declension participle

1. about to garland

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	redimītūrus	redimītūra	redimītūrum		redimītūrī	redimītūrae	redimītūra
genitive	redimītūrī	redimītūrae	redimītūrī		redimītūrōrum	redimītūrārum	redimītūrōrum
dative	redimītūrō	redimītūrae	redimītūrō		redimītūrīs
accusative	redimītūrum	redimītūram	redimītūrum		redimītūrōs	redimītūrās	redimītūra
ablative	redimītūrō	redimītūrā	redimītūrō		redimītūrīs
vocative	redimītūre	redimītūra	redimītūrum		redimītūrī	redimītūrae	redimītūra