refrenatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of refrēnō.

Participle

refrēnātus (feminine refrēnāta, neuter refrēnātum); first/second-declension participle

1. restrained

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	refrēnātus	refrēnāta	refrēnātum		refrēnātī	refrēnātae	refrēnāta
genitive	refrēnātī	refrēnātae	refrēnātī		refrēnātōrum	refrēnātārum	refrēnātōrum
dative	refrēnātō	refrēnātae	refrēnātō		refrēnātīs
accusative	refrēnātum	refrēnātam	refrēnātum		refrēnātōs	refrēnātās	refrēnāta
ablative	refrēnātō	refrēnātā	refrēnātō		refrēnātīs
vocative	refrēnāte	refrēnāta	refrēnātum		refrēnātī	refrēnātae	refrēnāta