restituturus

Latin

Etymology

Future active participle of restituō.

Participle

restitūtūrus (feminine restitūtūra, neuter restitūtūrum); first/second-declension participle

1. about to restore, revive

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	restitūtūrus	restitūtūra	restitūtūrum		restitūtūrī	restitūtūrae	restitūtūra
genitive	restitūtūrī	restitūtūrae	restitūtūrī		restitūtūrōrum	restitūtūrārum	restitūtūrōrum
dative	restitūtūrō	restitūtūrae	restitūtūrō		restitūtūrīs
accusative	restitūtūrum	restitūtūram	restitūtūrum		restitūtūrōs	restitūtūrās	restitūtūra
ablative	restitūtūrō	restitūtūrā	restitūtūrō		restitūtūrīs
vocative	restitūtūre	restitūtūra	restitūtūrum		restitūtūrī	restitūtūrae	restitūtūra