ruminalis

Latin

Etymology

From rūminor +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ruː.mɪˈnaː.lɪs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ru.miˈnaː.lis]

Adjective

rūminālis (neuter rūmināle); third-declension two-termination adjective

1. ruminating

Declension

Third-declension two-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	rūminālis	rūmināle		rūminālēs	rūminālia
genitive	rūminālis			rūminālium
dative	rūminālī			rūminālibus
accusative	rūminālem	rūmināle		rūminālīs rūminālēs	rūminālia
ablative	rūminālī			rūminālibus
vocative	rūminālis	rūmināle		rūminālēs	rūminālia

References

• “ruminalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “ruminalis”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.