rusticatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of rūsticor.

Participle

rūsticātus (feminine rūsticāta, neuter rūsticātum); first/second-declension participle

1. having lived in the country
2. living in the country

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	rūsticātus	rūsticāta	rūsticātum		rūsticātī	rūsticātae	rūsticāta
genitive	rūsticātī	rūsticātae	rūsticātī		rūsticātōrum	rūsticātārum	rūsticātōrum
dative	rūsticātō	rūsticātae	rūsticātō		rūsticātīs
accusative	rūsticātum	rūsticātam	rūsticātum		rūsticātōs	rūsticātās	rūsticāta
ablative	rūsticātō	rūsticātā	rūsticātō		rūsticātīs
vocative	rūsticāte	rūsticāta	rūsticātum		rūsticātī	rūsticātae	rūsticāta