splenicus

Latin

Etymology

From splen (“spleen”) +‎ -icus.

Adjective

splēnĭcus (feminine splēnĭca, neuter splēnĭcum); first/second-declension adjective

1. affected with spleen; splenetic

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	splēnĭcus	splēnĭca	splēnĭcum		splēnĭcī	splēnĭcae	splēnĭca
genitive	splēnĭcī	splēnĭcae	splēnĭcī		splēnĭcōrum	splēnĭcārum	splēnĭcōrum
dative	splēnĭcō	splēnĭcae	splēnĭcō		splēnĭcīs
accusative	splēnĭcum	splēnĭcam	splēnĭcum		splēnĭcōs	splēnĭcās	splēnĭca
ablative	splēnĭcō	splēnĭcā	splēnĭcō		splēnĭcīs
vocative	splēnĭce	splēnĭca	splēnĭcum		splēnĭcī	splēnĭcae	splēnĭca

References

• “splenicus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “splenicus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.