sputatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of spūtō

Participle

spūtātus (feminine spūtāta, neuter spūtātum); first/second-declension participle

1. spat

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	spūtātus	spūtāta	spūtātum		spūtātī	spūtātae	spūtāta
genitive	spūtātī	spūtātae	spūtātī		spūtātōrum	spūtātārum	spūtātōrum
dative	spūtātō	spūtātae	spūtātō		spūtātīs
accusative	spūtātum	spūtātam	spūtātum		spūtātōs	spūtātās	spūtāta
ablative	spūtātō	spūtātā	spūtātō		spūtātīs
vocative	spūtāte	spūtāta	spūtātum		spūtātī	spūtātae	spūtāta