sputurus

Latin

Etymology

Future active participle of spuō.

Participle

spūtūrus (feminine spūtūra, neuter spūtūrum); first/second-declension participle

1. about to spew

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	spūtūrus	spūtūra	spūtūrum		spūtūrī	spūtūrae	spūtūra
genitive	spūtūrī	spūtūrae	spūtūrī		spūtūrōrum	spūtūrārum	spūtūrōrum
dative	spūtūrō	spūtūrae	spūtūrō		spūtūrīs
accusative	spūtūrum	spūtūram	spūtūrum		spūtūrōs	spūtūrās	spūtūra
ablative	spūtūrō	spūtūrā	spūtūrō		spūtūrīs
vocative	spūtūre	spūtūra	spūtūrum		spūtūrī	spūtūrae	spūtūra