staticum

Latin

Alternative forms

• astāticum, estāticum
• stāgium, astāgium, estāgium
• stādium

Etymology

From stō +‎ -āticum.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈsta.tɪ.kũː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈstaː.ti.kum]

Noun

stāticum n (genitive stāticī); second declension

1. (Medieval Latin) stay, sojourn

Declension

Second-declension noun (neuter).

	singular	plural
nominative	stāticum	stātica
genitive	stāticī	stāticōrum
dative	stāticō	stāticīs
accusative	stāticum	stātica
ablative	stāticō	stāticīs
vocative	stāticum	stātica

Descendants

• Catalan: estatge
• Old French: estage
  • French: étage
  • English: stage
• Italian: staggio
• Occitan: estatge

References

• Niermeyer, Jan Frederik (1976), “staticum”, in Mediae Latinitatis Lexicon Minus, Leiden, Boston: E. J. Brill