submoniturus

Latin

Etymology

Future active participle of submoneō.

Participle

submonitūrus (feminine submonitūra, neuter submonitūrum); first/second-declension participle

1. about to remind

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	submonitūrus	submonitūra	submonitūrum		submonitūrī	submonitūrae	submonitūra
genitive	submonitūrī	submonitūrae	submonitūrī		submonitūrōrum	submonitūrārum	submonitūrōrum
dative	submonitūrō	submonitūrae	submonitūrō		submonitūrīs
accusative	submonitūrum	submonitūram	submonitūrum		submonitūrōs	submonitūrās	submonitūra
ablative	submonitūrō	submonitūrā	submonitūrō		submonitūrīs
vocative	submonitūre	submonitūra	submonitūrum		submonitūrī	submonitūrae	submonitūra