subsortiturus

Latin

Etymology

Future active participle of subsortior.

Participle

subsortītūrus (feminine subsortītūra, neuter subsortītūrum); first/second-declension participle

1. about to substitute

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	subsortītūrus	subsortītūra	subsortītūrum		subsortītūrī	subsortītūrae	subsortītūra
genitive	subsortītūrī	subsortītūrae	subsortītūrī		subsortītūrōrum	subsortītūrārum	subsortītūrōrum
dative	subsortītūrō	subsortītūrae	subsortītūrō		subsortītūrīs
accusative	subsortītūrum	subsortītūram	subsortītūrum		subsortītūrōs	subsortītūrās	subsortītūra
ablative	subsortītūrō	subsortītūrā	subsortītūrō		subsortītūrīs
vocative	subsortītūre	subsortītūra	subsortītūrum		subsortītūrī	subsortītūrae	subsortītūra