subsortitus

Latin

Etymology

Perfect active participle of subsortior.

Participle

subsortītus (feminine subsortīta, neuter subsortītum); first/second-declension participle

1. having chosen by lot as a substitute

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	subsortītus	subsortīta	subsortītum		subsortītī	subsortītae	subsortīta
genitive	subsortītī	subsortītae	subsortītī		subsortītōrum	subsortītārum	subsortītōrum
dative	subsortītō	subsortītae	subsortītō		subsortītīs
accusative	subsortītum	subsortītam	subsortītum		subsortītōs	subsortītās	subsortīta
ablative	subsortītō	subsortītā	subsortītō		subsortītīs
vocative	subsortīte	subsortīta	subsortītum		subsortītī	subsortītae	subsortīta