testaceus

Latin

Etymology

From testa (“brick, tile, sherd; shellfish”) +‎ -āceus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [tɛsˈtaː.ke.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [tesˈtaː.t͡ʃe.us]

Adjective

testāceus (feminine testācea, neuter testāceum); first/second-declension adjective

1. made of bricks or tiles
2. covered with a shell

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	testāceus	testācea	testāceum		testāceī	testāceae	testācea
genitive	testāceī	testāceae	testāceī		testāceōrum	testāceārum	testāceōrum
dative	testāceō	testāceae	testāceō		testāceīs
accusative	testāceum	testāceam	testāceum		testāceōs	testāceās	testācea
ablative	testāceō	testāceā	testāceō		testāceīs
vocative	testācee	testācea	testāceum		testāceī	testāceae	testācea

References

• “testaceus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “testaceus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.