traiecturus

Latin

Etymology

Future active participle of trāiciō.

Participle

trāiectūrus (feminine trāiectūra, neuter trāiectūrum); first/second-declension participle

1. about to transfer

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	trāiectūrus	trāiectūra	trāiectūrum		trāiectūrī	trāiectūrae	trāiectūra
genitive	trāiectūrī	trāiectūrae	trāiectūrī		trāiectūrōrum	trāiectūrārum	trāiectūrōrum
dative	trāiectūrō	trāiectūrae	trāiectūrō		trāiectūrīs
accusative	trāiectūrum	trāiectūram	trāiectūrum		trāiectūrōs	trāiectūrās	trāiectūra
ablative	trāiectūrō	trāiectūrā	trāiectūrō		trāiectūrīs
vocative	trāiectūre	trāiectūra	trāiectūrum		trāiectūrī	trāiectūrae	trāiectūra