tributarius

Latin

Etymology

From tribūtum (“tax, tribute”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [trɪ.buːˈtaː.ri.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [tri.buˈtaː.ri.us]

Adjective

tribūtārius (feminine tribūtāria, neuter tribūtārium); first/second-declension adjective

1. (relational) tribute

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	tribūtārius	tribūtāria	tribūtārium		tribūtāriī	tribūtāriae	tribūtāria
genitive	tribūtāriī	tribūtāriae	tribūtāriī		tribūtāriōrum	tribūtāriārum	tribūtāriōrum
dative	tribūtāriō	tribūtāriae	tribūtāriō		tribūtāriīs
accusative	tribūtārium	tribūtāriam	tribūtārium		tribūtāriōs	tribūtāriās	tribūtāria
ablative	tribūtāriō	tribūtāriā	tribūtāriō		tribūtāriīs
vocative	tribūtārie	tribūtāria	tribūtārium		tribūtāriī	tribūtāriae	tribūtāria

Related terms

• tribūtum

Descendants

• Catalan: tributari
• → Middle English: tributarie
  • English: tributary
• French: tributaire
  • → German: tributär
  • → Romanian: tributar
• Italian: tributario
• Portuguese: tributário
• Sicilian: tribbutariu
• Spanish: tributario

References

• “tributarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “tributarius”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “tributarius”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.