urinatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of ūrīnor.

Participle

ūrīnātus (feminine ūrīnāta, neuter ūrīnātum); first/second-declension participle

1. dived
2. plunged

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ūrīnātus	ūrīnāta	ūrīnātum		ūrīnātī	ūrīnātae	ūrīnāta
genitive	ūrīnātī	ūrīnātae	ūrīnātī		ūrīnātōrum	ūrīnātārum	ūrīnātōrum
dative	ūrīnātō	ūrīnātae	ūrīnātō		ūrīnātīs
accusative	ūrīnātum	ūrīnātam	ūrīnātum		ūrīnātōs	ūrīnātās	ūrīnāta
ablative	ūrīnātō	ūrīnātā	ūrīnātō		ūrīnātīs
vocative	ūrīnāte	ūrīnāta	ūrīnātum		ūrīnātī	ūrīnātae	ūrīnāta