velt

See also: vèlt

Afrikaans

Pronunciation

• Audio:

  (file)

Noun

velt (plural [please provide])

1. felt

Dutch

Pronunciation

• Audio:

  (file)

• Rhymes: -ɛlt

Verb

velt

1. inflection of vellen:
   1. second/third-person singular present indicative
   2. (archaic) plural imperative

Latvian

Etymology

From Proto-Indo-European *welh₁-i-e-, extended from *welH- (“to roll”).

Verb

velt (transitive, 1st conjugation, present veļu, vel, veļ, past vēlu)

1. to full
2. to trundle
3. to roll

Conjugation

Conjugation of velt (1st)

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	veļu	vēlu		velšu	—
2nd person sg	tu	vel	vēli		velsi	vel
3rd person sg	viņš, viņa	veļ	vēla		vels	lai veļ
1st person pl	mēs	veļam	vēlām		velsim	velsim
2nd person pl	jūs	veļat	vēlāt		velsiet, velsit	veliet
3rd person pl	viņi, viņas	veļ	vēla		vels	lai veļ
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	veļot			present active 1 (adj.)		veļošs
past	esot vēlis			present active 2 (adv.)		veldams
future	velšot			present active 3 (adv.)		veļot
imperative	lai veļot			present active 4 (obj.)		veļam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		vēlis
present	veltu			present passive		veļams
past	būtu vēlis			past passive		velts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāveļ			infinitive (nenoteiksme)		velt
conjunctive 1	esot jāveļ			negative infinitive		nevelt
conjunctive 2	jāveļot			verbal noun		velšana

Norwegian Bokmål

Verb

velt

1. imperative of velte

Norwegian Nynorsk

Verb

velt

1. inflection of velta:
   1. past participle
   2. imperative