ventilatus

Latin

Etymology

Perfect passive ventilō

Participle

ventilātus (feminine ventilāta, neuter ventilātum); first/second-declension participle

1. brandished
2. ventilated
3. winnowed, fanned

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ventilātus	ventilāta	ventilātum		ventilātī	ventilātae	ventilāta
genitive	ventilātī	ventilātae	ventilātī		ventilātōrum	ventilātārum	ventilātōrum
dative	ventilātō	ventilātae	ventilātō		ventilātīs
accusative	ventilātum	ventilātam	ventilātum		ventilātōs	ventilātās	ventilāta
ablative	ventilātō	ventilātā	ventilātō		ventilātīs
vocative	ventilāte	ventilāta	ventilātum		ventilātī	ventilātae	ventilāta

Related terms

• ventilātiō