viminalis

Latin

Etymology

From vīmen +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [wiː.mɪˈnaː.lɪs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [vi.miˈnaː.lis]

Adjective

vīminālis (neuter vīmināle); third-declension two-termination adjective

1. (relational) osier, willow
2. (relational) twig, shoot

Declension

Third-declension two-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	vīminālis	vīmināle		vīminālēs	vīminālia
genitive	vīminālis			vīminālium
dative	vīminālī			vīminālibus
accusative	vīminālem	vīmināle		vīminālīs vīminālēs	vīminālia
ablative	vīminālī			vīminālibus
vocative	vīminālis	vīmināle		vīminālēs	vīminālia

References

• “viminalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “viminalis”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “viminalis”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.