activus

Latín

actīvus
clásico (AFI)	[akˈtiː.wʊs]

Etimología

De agō, -ere ("mover"; "hacer") y el sufijo īvus.^[1]

Adjetivo

1

Activo.^[1]

• Sinónimo: practicus

2 Lingüística

Activo.^[1]

• Antónimo: passīvus

Declinación

Declinación de āctīvus, āctīva, āctīvum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. āctīvus	f. āctīva	n. āctīvum
Genitivo	m. āctīvī	f. āctīvae	n. āctīvī
Dativo	m. āctīvō	f. āctīvae	n. āctīvō
Acusativo	m. āctīvum	f. āctīvam	n. āctīvum
Ablativo	m. āctīvō	f. āctīvā	n. āctīvō
Vocativo	m. āctīve	f. āctīva	n. āctīvum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. āctīvī	f. āctīvae	n. āctīva
Genitivo	m. āctīvōrum	f. āctīvārum	n. āctīvōrum
Dativo	m. āctīvīs	f. āctīvīs	n. āctīvīs
Acusativo	m. āctīvōs	f. āctīvās	n. āctīva
Ablativo	m. āctīvīs	f. āctīvīs	n. āctīvīs
Vocativo	m. āctīvī	f. āctīvae	n. āctīva