allatus

Latín

allātus
clásico (AFI)	[alˈlaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de afferō.

Declinación

Declinación de allātus, allāta, allātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. allātus	f. allāta	n. allātum
Genitivo	m. allātī	f. allātae	n. allātī
Dativo	m. allātō	f. allātae	n. allātō
Acusativo	m. allātum	f. allātam	n. allātum
Ablativo	m. allātō	f. allātā	n. allātō
Vocativo	m. allāte	f. allāta	n. allātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. allātī	f. allātae	n. allāta
Genitivo	m. allātōrum	f. allātārum	n. allātōrum
Dativo	m. allātīs	f. allātīs	n. allātīs
Acusativo	m. allātōs	f. allātās	n. allāta
Ablativo	m. allātīs	f. allātīs	n. allātīs
Vocativo	m. allātī	f. allātae	n. allāta