dicatus

Latín

dicātus
clásico (AFI)	[dɪˈkaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de dicō.

Declinación

Declinación de dicātus, dicāta, dicātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dicātus	f. dicāta	n. dicātum
Genitivo	m. dicātī	f. dicātae	n. dicātī
Dativo	m. dicātō	f. dicātae	n. dicātō
Acusativo	m. dicātum	f. dicātam	n. dicātum
Ablativo	m. dicātō	f. dicātā	n. dicātō
Vocativo	m. dicāte	f. dicāta	n. dicātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dicātī	f. dicātae	n. dicāta
Genitivo	m. dicātōrum	f. dicātārum	n. dicātōrum
Dativo	m. dicātīs	f. dicātīs	n. dicātīs
Acusativo	m. dicātōs	f. dicātās	n. dicāta
Ablativo	m. dicātīs	f. dicātīs	n. dicātīs
Vocativo	m. dicātī	f. dicātae	n. dicāta