elatus

Latín

ēlātus
clásico (AFI)	[eːˈlaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de efferō.

Declinación

Declinación de ēlātus, ēlāta, ēlātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. ēlātus	f. ēlāta	n. ēlātum
Genitivo	m. ēlātī	f. ēlātae	n. ēlātī
Dativo	m. ēlātō	f. ēlātae	n. ēlātō
Acusativo	m. ēlātum	f. ēlātam	n. ēlātum
Ablativo	m. ēlātō	f. ēlātā	n. ēlātō
Vocativo	m. ēlāte	f. ēlāta	n. ēlātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. ēlātī	f. ēlātae	n. ēlāta
Genitivo	m. ēlātōrum	f. ēlātārum	n. ēlātōrum
Dativo	m. ēlātīs	f. ēlātīs	n. ēlātīs
Acusativo	m. ēlātōs	f. ēlātās	n. ēlāta
Ablativo	m. ēlātīs	f. ēlātīs	n. ēlātīs
Vocativo	m. ēlātī	f. ēlātae	n. ēlāta