notarius

Latín

notārius
clásico (AFI)	[nɔˈtaː.rɪ.ʊs]

Etimología

De nota ('marca') y el sufijo ārius.

Sustantivo masculino

1

Taquígrafo, estenógrafo.^[1]

b

Escriba, copista, amanuense, secretario.^[1]

Adjetivo

2

Perteneciente o relativo a la taquigrafía o estenografía.^[1]

Declinación

Declinación de notārius, notāriī  tipo: segunda declinación [▲▼]

	Singular	Plural
Nominativo	sg. notārius	pl. notāriī
Genitivo	sg. notāriī, notārī†	pl. notāriōrum
Dativo	sg. notāriō	pl. notāriīs
Acusativo	sg. notārium	pl. notāriōs
Ablativo	sg. notāriō	pl. notāriīs
Vocativo	sg. notārie	pl. notāriī