oratus

Latín

ōrātus
clásico (AFI)	[oːˈraː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de ōrō.

Declinación

Declinación de ōrātus, ōrāta, ōrātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. ōrātus	f. ōrāta	n. ōrātum
Genitivo	m. ōrātī	f. ōrātae	n. ōrātī
Dativo	m. ōrātō	f. ōrātae	n. ōrātō
Acusativo	m. ōrātum	f. ōrātam	n. ōrātum
Ablativo	m. ōrātō	f. ōrātā	n. ōrātō
Vocativo	m. ōrāte	f. ōrāta	n. ōrātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. ōrātī	f. ōrātae	n. ōrāta
Genitivo	m. ōrātōrum	f. ōrātārum	n. ōrātōrum
Dativo	m. ōrātīs	f. ōrātīs	n. ōrātīs
Acusativo	m. ōrātōs	f. ōrātās	n. ōrāta
Ablativo	m. ōrātīs	f. ōrātīs	n. ōrātīs
Vocativo	m. ōrātī	f. ōrātae	n. ōrāta