partitus

Latín

partītus
clásico (AFI)	[parˈti:.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto activo de partior.

2

Participio perfecto pasivo de partiō.

Declinación

Declinación de partītus, partīta, partītum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. partītus	f. partīta	n. partītum
Genitivo	m. partītī	f. partītae	n. partītī
Dativo	m. partītō	f. partītae	n. partītō
Acusativo	m. partītum	f. partītam	n. partītum
Ablativo	m. partītō	f. partītā	n. partītō
Vocativo	m. partīte	f. partīta	n. partītum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. partītī	f. partītae	n. partīta
Genitivo	m. partītōrum	f. partītārum	n. partītōrum
Dativo	m. partītīs	f. partītīs	n. partītīs
Acusativo	m. partītōs	f. partītās	n. partīta
Ablativo	m. partītīs	f. partītīs	n. partītīs
Vocativo	m. partītī	f. partītae	n. partīta