speratus

Latín

spērātus
clásico (AFI)	[speːˈraː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de spērō.

Declinación

Declinación de spērātus, spērāta, spērātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. spērātus	f. spērāta	n. spērātum
Genitivo	m. spērātī	f. spērātae	n. spērātī
Dativo	m. spērātō	f. spērātae	n. spērātō
Acusativo	m. spērātum	f. spērātam	n. spērātum
Ablativo	m. spērātō	f. spērātā	n. spērātō
Vocativo	m. spērāte	f. spērāta	n. spērātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. spērātī	f. spērātae	n. spērāta
Genitivo	m. spērātōrum	f. spērātārum	n. spērātōrum
Dativo	m. spērātīs	f. spērātīs	n. spērātīs
Acusativo	m. spērātōs	f. spērātās	n. spērāta
Ablativo	m. spērātīs	f. spērātīs	n. spērātīs
Vocativo	m. spērātī	f. spērātae	n. spērāta