trinus

Latín

trīnus
clásico (AFI)	[ˈtriː.nʊs]

Etimología

singular de trīnī ("tres a cada uno").^[1]

Adjetivo singular

1

Dícese de una cantidad: Que incluye en sí tres veces a otra cantidad, triple.^[1]

• Uso: poco usado, compárese con el plural trīnī.

Declinación

Declinación de trīnus, trīna, trīnum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. trīnus	f. trīna	n. trīnum
Genitivo	m. trīnī	f. trīnae	n. trīnī
Dativo	m. trīnō	f. trīnae	n. trīnō
Acusativo	m. trīnum	f. trīnam	n. trīnum
Ablativo	m. trīnō	f. trīnā	n. trīnō
Vocativo	m. trīne	f. trīna	n. trīnum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. trīnī	f. trīnae	n. trīna
Genitivo	m. trīnum, trīnōrum	f. trīnum, trīnārum	n. trīnum, trīnōrum
Dativo	m. trīnīs	f. trīnīs	n. trīnīs
Acusativo	m. trīnōs	f. trīnās	n. trīna
Ablativo	m. trīnīs	f. trīnīs	n. trīnīs
Vocativo	m. trīnī	f. trīnae	n. trīna