separatus

Latino

participio perfetto
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	sēparātus	sēparātă	sēparātum
genitivo	sēparātī	sēparātae	sēparātī
dativo	sēparātō	sēparātae	sēparātō
accusativo	sēparātŭm	sēparātăm	sēparātum
vocativo	sēparātĕ	sēparātă	sēparātum
ablativo	sēparātō	sēparātā	sēparātō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	sēparātī	sēparātae	sēparātă
genitivo	sēparātōrum	sēparātārum	sēparātōrum
dativo	sēparātīs	sēparātīs	sēparātīs
accusativo	sēparātōs	sēparātās	sēparātă
vocativo	sēparātī	sēparātae	sēparātă
ablativo	sēparātīs	sēparātīs	sēparātīs

Quarta declinazione

	singolare	plurale
nominativo	sēparātŭs	sēparātūs
genitivo	sēparātūs	sēparātŭŭm
dativo	sēparātŭī	sēparātĭbŭs
accusativo	sēparātŭm	sēparātūs
vocativo	sēparātŭs	sēparātūs
ablativo	sēparātū	sēparātĭbŭs

Sostantivo

separatus m sing, quarta declinazione (genitivo: separatus)

1. separazione, divisione, atto del separare o dividere
   • crinibus a fronte parili separatu per malas remulsis - con i capelli che dalla fronte ricadono lungo le guance attraverso con equa divisione (Apuleio, Florida, XV)

Voce verbale

separatus

1. participio perfetto di separō

Sillabazione

sē | pă | rā | tŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) AFI: /seː.paˈraː.tus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo separō

Sinonimi

• (separazione) scissio, diremptio, distinctio, discidium, disiunctio, discessio, secessio, separatio

Termini correlati

• separator, separatrix

Note / Riferimenti