infinitivus

ラテン語

語源

• 形容詞: īnfīnītus +‎ 接尾辞 "-īvus"
• 名詞: modus īnfīnītīvus の省略

発音

• (古典ラテン語) IPA^(?): /in.fiː.niːˈtiː.u̯us/, [ĩːfiːniːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (教会ラテン語) IPA^(?): /in.fi.niˈti.vus/, [iɱfiniˈt̪iːvus]

形容詞

īnfīnītīvus (女性 īnfīnītīva, 中性 īnfīnītīvum); 第一/第二変化 形容詞

1. 無制限の。
2. (文法) 不定詞の。

第一/第二変化 形容詞.

数	単数				複数
格 / 性	男性	女性	中性		男性	女性	中性
主格	īnfīnītīvus	īnfīnītīva	īnfīnītīvum		īnfīnītīvī	īnfīnītīvae	īnfīnītīva
属格	īnfīnītīvī	īnfīnītīvae	īnfīnītīvī		īnfīnītīvōrum	īnfīnītīvārum	īnfīnītīvōrum
与格	īnfīnītīvō		īnfīnītīvō		īnfīnītīvīs
対格	īnfīnītīvum	īnfīnītīvam	īnfīnītīvum		īnfīnītīvōs	īnfīnītīvās	īnfīnītīva
奪格	īnfīnītīvō	īnfīnītīvā	īnfīnītīvō		īnfīnītīvīs
呼格	īnfīnītīve	īnfīnītīva	īnfīnītīvum		īnfīnītīvī	īnfīnītīvae	īnfīnītīva

諸言語への影響

• → ノルウェー語（ブークモール）: infinitiv

名詞

īnfīnītīvus 男性 (属格 īnfīnītīvī); 第二変化

1. (文法) 不定詞。

第二変化..

格	単数	複数
主格	īnfīnītīvus	īnfīnītīvī
呼格	īnfīnītīve	īnfīnītīvī
対格	īnfīnītīvum	īnfīnītīvōs
属格	īnfīnītīvī	īnfīnītīvōrum
与格	īnfīnītīvō	īnfīnītīvīs
奪格	īnfīnītīvō	īnfīnītīvīs

諸言語への影響

• 英語: accusativus cum infinitivo