nativus

ラテン語

語源

• イタリック祖語 *gnātīwos
• nāscī +‎ 接尾辞 "-īvus"

発音

• (古典ラテン語) IPA^(?): /naːˈtiː.u̯us/, [näːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (教会ラテン語) IPA^(?): /naˈti.vus/, [näˈt̪iːvus]

形容詞

nātīvus 男性 (女性 nātīva, 中性 nātīvum)

1. 作（つく）られた。創造された。
2. 生（う）まれつきの。生来の。天性の。
3. 天然の。
4. (文法) 語根の。

単数	男性	女性	中性		複数	男性	女性	中性
主格 (nominativus)	nātīvus	nātīva	nātīvum		主格	nātīvī	nātīvae	nātīva
呼格 (vocativus)	nātīve	nātīva	nātīvum		呼格	nātīvī	nātīvae	nātīva
対格 (accusativus)	nātīvum	nātīvam	nātīvum		対格	nātīvōs	nātīvās	nātīva
属格 (genitivus)	nātīvī	nātīvae	nātīvī		属格	nātīvōrum	nātīvārum	nātīvōrum
与格 (dativus)	nātīvō	nātīvae	nātīvō		与格	nātīvīs	nātīvīs	nātīvīs
奪格 (ablativus)	nātīvō	nātīvā	nātīvō		奪格	nātīvīs	nātīvīs	nātīvīs

派生語

• nātīvitās
• nātīvitus

関連語

• nāscēns
• nāscī
• nātālīcius
• nātālis

諸言語への影響

• イタリア語: nativo
• アストゥリアス語: nativu
• オック語: nadiu, nadieu, natiu
• カタルーニャ語: nadiu, natiu
• 古フランス語: natif
  • 英語: native
  • フランス語: natif
• 古フランス語: naïf
  • フランス語: naïf
    • 英語: naive
• スペイン語: nativo
• ポルトガル語: nadio, nadivo, nativo
• ルーマニア語: nativ