peritus

ラテン語

語源

動詞 *periri (experīrīの語根)の能相完了分詞。

発音^(?)

• (古典ラテン語) IPA^(?): /peˈriː.tus/, [pɛˈriːt̪ʊs̠]
• (教会ラテン語) IPA^(?): /peˈri.tus/, [peˈriːt̪us] :

単数	男性	女性	中性		複数	男性	女性	中性
主格 (nominativus)	perītus	perīta	perītum		主格	perītī	perītae	perīta
呼格 (vocativus)	perīte	perīta	perītum		呼格	perītī	perītae	perīta
対格 (accusativus)	perītum	perītam	perītum		対格	perītōs	perītās	perīta
属格 (genitivus)	perītī	perītae	perītī		属格	perītōrum	perītārum	perītōrum
与格 (dativus)	perītō	perītae	perītō		与格	perītīs	perītīs	perītīs
奪格 (ablativus)	perītō	perītā	perītō		奪格	perītīs	perītīs	perītīs

形容詞

perītus 男性 (女性 perīta, 中性 perītum)

1. 熟練した。
2. 巧（たく）みな。器用な。

派生語

• perītē
• perītia

諸言語への影響

• イタリア語: perito
• ポルトガル語: perito
• スペイン語: perito