abiturus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /abiˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ab·i·tū·rus — morphologica: ab-itur-us

Notatio

← Latine: abeō (abīre)

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
abitūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	abeō (abīre)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	abitūrus	abitūra	abitūrum	nom.	abitūrī	abitūrae	abitūra
gen.	abitūrī	abitūrae	abitūrī	gen.	abitūrōrum	abitūrārum	abitūrōrum
dat.	abitūrō	abitūrae	abitūrō	dat.	abitūrīs	abitūrīs	abitūrīs
acc.	abitūrum	abitūram	abitūrum	acc.	abitūrōs	abitūrās	abitūra
abl.	abitūrō	abitūrā	abitūrō	abl.	abitūrīs	abitūrīs	abitūrīs
voc.	abitūre	abitūra	abitūrum	voc.	abitūrī	abitūrae	abitūra