ambiturus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /ambiːˈtuːrus/

(classice)

Notatio

← Latine: ambiō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus	Verbum
ambītūrus	—	futurum	activa	participium	ambiō

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	ambītūrus	ambītūra	ambītūrum	nom.	ambītūrī	ambītūrae	ambītūra
gen.	ambītūrī	ambītūrae	ambītūrī	gen.	ambītūrōrum	ambītūrārum	ambītūrōrum
dat.	ambītūrō	ambītūrae	ambītūrō	dat.	ambītūrīs	ambītūrīs	ambītūrīs
acc.	ambītūrum	ambītūram	ambītūrum	acc.	ambītūrōs	ambītūrās	ambītūra
abl.	ambītūrō	ambītūrā	ambītūrō	abl.	ambītūrīs	ambītūrīs	ambītūrīs
voc.	ambītūre	ambītūra	ambītūrum	voc.	ambītūrī	ambītūrae	ambītūra