completurus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /kompleːˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: com·plē·tū·rus — morphologica: complet-ur-us

Notatio

← Latine: compleō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
complētūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	compleō

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	complētūrus	complētūra	complētūrum	nom.	complētūrī	complētūrae	complētūra
gen.	complētūrī	complētūrae	complētūrī	gen.	complētūrōrum	complētūrārum	complētūrōrum
dat.	complētūrō	complētūrae	complētūrō	dat.	complētūrīs	complētūrīs	complētūrīs
acc.	complētūrum	complētūram	complētūrum	acc.	complētūrōs	complētūrās	complētūra
abl.	complētūrō	complētūrā	complētūrō	abl.	complētūrīs	complētūrīs	complētūrīs
voc.	complētūre	complētūra	complētūrum	voc.	complētūrī	complētūrae	complētūra