deducens

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /deːˈduːkeːns/

(classice)

Syllabificatio phonetica: dē·dū·cēns — morphologica: de-duc-ens

Notatio

← Latine: dēdūcō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus	Verbum
dēdūcēns	—	praesens	activa	participium	dēdūcō (dēdūcere)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	dēdūcēns	dēdūcēns	dēdūcēns	nom.	dēdūcentēs	dēdūcentēs	dēdūcentia
gen.	dēdūcentis	dēdūcentis	dēdūcentis	gen.	dēdūcentium	dēdūcentium	dēdūcentium
dat.	dēdūcentī	dēdūcentī	dēdūcentī	dat.	dēdūcentibus	dēdūcentibus	dēdūcentibus
acc.	dēdūcentem	dēdūcentem	dēdūcēns	acc.	dēdūcentēs dēdūcentīs	dēdūcentēs dēdūcentīs	dēdūcentia
abl.	dēdūcente dēdūcentī	dēdūcente dēdūcentī	dēdūcente dēdūcentī	abl.	dēdūcentibus	dēdūcentibus	dēdūcentibus
voc.	dēdūcēns	dēdūcēns	dēdūcēns	voc.	dēdūcentēs	dēdūcentēs	dēdūcentia