denarius

Latine

Notatio

← deni

Nomen adiectivum

dēnārĭ|us, -a, -um

1. Qui decem partes comprehendit.

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	dēnārius	dēnāria	dēnārium	nom.	dēnāriī dēnārī	dēnāriae	dēnāria
gen.	dēnāriī dēnārī	dēnāriae	dēnāriī dēnārī	gen.	dēnāriōrum	dēnāriārum	dēnāriōrum
dat.	dēnāriō	dēnāriae	dēnāriō	dat.	dēnāriīs	dēnāriīs	dēnāriīs
acc.	dēnārium	dēnāriam	dēnārium	acc.	dēnāriōs	dēnāriās	dēnāria
abl.	dēnāriō	dēnāriā	dēnāriō	abl.	dēnāriīs	dēnāriīs	dēnāriīs
voc.	dēnārī	dēnāria	dēnārium	voc.	dēnāriī dēnārī	dēnāriae	dēnāria

Nomen substantivum

dēnārĭ|us, -ī masc.

1. Nummus argenteus Romanus qui ab origine decem asses valuit; deinde, 16 asses.

Declinatio

m.	sing.	plur.
nom.	dēnārius	dēnāriī dēnārī	I
gen.	dēnāriī dēnārī	dēnāriōrum	II
dat.	dēnāriō	dēnāriīs	III
acc.	dēnārium	dēnāriōs	IV
abl.	dēnāriō	dēnāriīs	VI
voc.	dēnārī	dēnāriī dēnārī	V

Formae affines

denarius etiam dictio est in aliis linguis:

• Anglice: denarius